Publikāciju un preses rakstu sadaļā jūs atradīsit rakstus un recenzijas, kuros atspoguļots mūsu koris, parādīti mūsu priekšnesumi un mūsu ceļojumi pa pasauli.
No koncerttūres Brazīlijā atgriezušies J. Mediņa mūzikas skolas zēnu koris
Ja vēlaties dzirdēt Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu kora balsis, tad meklējiet ierakstus, jo tuvākajā laikā lieli koncerti nav paredzēti. Pusotru mēnesi viņi viesojās Brazīlijā - gan dziedāja, gan atpūtās. Šobrīd dziedātājiem ir pelnīts dažu dienu "atvaļinājums", tāpēc par turneju stāstīja tikai kora diriģents Romāns Vanags.
Divi gadi ceļā uz Brazīliju
1996. gadā mums bija koncertturneja pa ASV. Turienes latvieši jautāja, vai mēs neesam apceļojuši arī Brazīliju, jo tur ir liels latviešu centrs. Esam bijuši gandrīz visos lielākajos latviešu centros gan Austrālijā, gan Eiropā - Anglijā un Vācijā. Tā kā Amerikas latviešiem ir kontakti ar Brazīlijas latviešiem, pēc kāda laika pienāca ziņa, ka viņi būtu ieinteresēti uzņemt mūsu zēnu kori. Tā radās ideja 1998. gada beigās braukt Ziemassvētku koncertos pa šo milzīgo valsti.
Sākotnēji domāju, ka būs visai grūti realizēt šo projektu. Taču firmas vēlējās ieguldīt naudu, lai latviešu koris nokļūtu Brazīlijā. Mūsu ģenerālatbalstītājs "Euroskor" regulāri atbalsta kora dažādos projektus - vai tie būtu vietējie koncerti, kāds brauciens vai kompaktdiska izdošana. "Baltijas transporta apdrošināšana" noslēdza bērniem apdrošināšanas līgumus. Nekad neatsaka skolas uzturētājs - Rīgas domes Kultūras pārvalde. Svarīgs ir arī koristu vecāku atbalsts.
Trīsdesmit koncerti vienas turnejas laikā
Prieks, ka Latviešu asociācijas prezidents Ralfs Kļaviņš koncertus bija organizējis ar izdomu. Mēs bijām otrais koris no Latvijas, kas ciemojās Brazīlijā (1988. gadā Maskavas koncertorganizācija rīkoja "Ave Sol" koncertus Brazīlijā). Ralfam Kļaviņam līdz šim nebija nekādas pieredzes koru uzņemšanā, viņš nezināja, kāda tur ir interese par kora mūziku, īpaši, ja dzied zēni. Viņš izdarīja lielu darbu, lai ieinteresētu cilvēkus. Mūsu koncerti bija ļoti apmeklēti - dažreiz mūs klausījās vairāk nekā tūkstotis mūzikas mīļotāju. Nereti cilvēki stāvēja kājās, jo zālē pietrūka vietas.
Ralfs Kļaviņš noorganizēja arī trīs koncertus ar Amerikānas un Kampinas simfoniskajiem orķestriem. Es savulaik interesējos par simfoniskā orķestra diriģēšanu, dažus gadus vadīju J. Mediņa mūzikas koledžas simfonisko orķestri. Tā bija negaidīta iespēja atkal stāvēt simfoniskā orķestra priekšā. Nācās atkal ielēkt vienā vecā, jaukā vilcienā. Tas bija sirsnīgs un jauks piedzīvojums mūzikā.
Dzīve sambas un futbola ritmā
Dzīvesveids Brazīlijā ir viegls, cilvēki tur dzīvo ar sambas ritmiem. Viņiem 14. februārī sāksies sambas karnevāls. Mēs arī pabijām tur interesantā laikā - notika Brazīlijas futbola fināls. Ir divas lietas, kāpēc tur apstājas dzīve, tās nav ne kāzas, ne bēres, bet gan futbola fināls un karnevāls. Pārējais laiks paiet, gaidot vienu vai otru notikumu. Tāda nu ir Brazīlija. Man bija izdevība pabūt sambas skolā - tā ir kā mūzikas skola, tikai tur, gatavojoties karnevālam, māca dejot sambu. Toreiz viņi bija savos krāšņajos tērpos. Varu teikt, ka pussolīti esmu iegājis karnevālā.
Latviešu misionāri
Vairums Brazīlijas latviešu ir pagājušā gadsimta ieceļotāju pēcnācēji. Viņi bija misionāri, kas devās Brazīlijas vidienē, veidoja savus ciematus, vietējiem iedzīvotājiem sāka mācīt kristīgo ticību, lasīt un rakstīt. Šobrīd latviski viņi runā tikai satiekoties ar mums, nav tik ciešas savstarpējās saiknes, kā tas ir latviešiem citur pasaulē.
Interesanta bija tikšanās ar Latvijas konsulu Brazīlijā Jāni Grīmbergu. Viņa senči vieni no pirmajiem aizbrauca uz Brazīliju - latviešu ciematiņu Vārpa. Turpat blakus ir Palma. Šie vārdi ierakstīti arī kartē. Vēl viens interesants latvietis Verners Grīnbergs iegādājās kalnu, sāka to apstrādāt un nosauca par Monteverdi, kas ir viņa uzvārds portugāļu valodā. Tagad tā ir pārsteidzoši skaista, kopta pilsētiņa, līdzīga Švaices, Alpu kūrortiem. Pasaulē jau nav daudz latviešu, kuru vārdos būtu nosauktas pilsētas.
Lielie sezonas panākumi
Dienas režīms bija visai brīvs, jo mēģinājumi vairāk nebija vajadzīgi. Ja zēni nepalika ģimenēs, visi kopā gājām peldēties kādā no baseiniem. Peldējāmies un sauļojāmies arī Ziemassvētku rītā. Vienmēr satikāmies pusdienojot. Koncerti pārsvarā bija 100 kilometru no mūsu apmešanās vietas. Kopā pa Brazīliju nobraucām 9000 kilometru. Iepriekšējos braucienos mēs satikāmies tikai koncertos, šajā braucienā vairāk bijām kopā. Reizēm režīms bija visai nogurdinošs. Iznāca pat tā, ka, nobraukuši 780 kilometrus, tūlīt uzstājāmies. Nebija pat laika iedziedāties. Koncertā es redzēju zēnu acīs pamatīgu nogurumu, arī lielo vīru balsīs nebija svaiguma. Mani gan brīdināja, bet es patiešām nezināju, ko nozīmē koncerts, kad nobraukti 800 kilometru. Neviens gan nenokrita, nenoģība, dziesma nebeidzās pusītē. Žēl, ka tikai ierakstā tie cilvēki varēs noklausīties patieso līmeni, kādā dziedam. Gandarīja zēnu lielā izturība koncertos. Tas gan nebija pārsteigums, jo bijām pamatīgi gatavojušies. Šīs sezonas panākumi varbūt bija līdz šim lielākie. Viņi paveica nelielu muzikālu varoņdarbu.
Latvija - Brazīlija 5:1
Bērniem bija dažādas izklaides. Bijām safari parkā, redzējām lauvas, varējām barot mērkaķus ar banāniem, ūdensparkā braukt pa trubām, pretoties mākslīgajiem viļņiem, kas gāž nost no kājām. Un kur tad vēl okeāns, viena no skaistākajām pasaules pilsētām - Rio! Ja cilvēkiem Brazīlijā pietiktu prāta to visu saglabāt! Daudz ir tādu, kuri nevēlas sevi sakopt, tādi, kas dzīvo būdiņās. Tas ir šausmīgs skats. Viņi ir kā neliela sērga, kura nemitīgi plešas.
Nevaru teikt, ka redzējām visu Brazīliju - nebijām Amazonē, džungļos, kur esot gan ārkārtīgi interesanti, gan arī bīstami. Ralfs Kļaviņš teica, ka pēc trīs gadiem viņš to visu mums parādīšot no lidmašīnas. Jā, viņš mūs uzaicināja atkal.
Lielus pārsteigumus blēņu virzienā puikas šoreiz nesagādāja. Mantas gan zuda, bet tās "pa pēdām" nāca atpakaļ. Sevišķi viņi priecājās, kad bija spēlējuši futbolu ar brazīļu puikām un vinnējuši. Tas bija tikpat neticami kā toreiz, kad Latvija vinnēja Norvēģiju. Viņi pierādīja, ka Latvijā ir labāki futbolisti nekā Brazīlijā. Todien viņi par to vien runāja. Rezultāts bija labs, šķiet 5:1.
Rio no rīta visi aizgājām uz okeānu, bija lieliski viļņi. Es nebiju pamanīji, ka saule jau kļuvusi visai spilgta. Devāmies uz autobusu, es gāju viens no pēdējiem. Jutu, ka kājas vairs netur, smiltis tik karstas, ka nevaru paiet. Pēkšņi skatos - viens puika sāk skriet, tad pievienojās pārējie, jo smiltis dienā sakarst līdz 70 grādiem. Nepieradis cilvēks var apdedzināt pēdas.
Koncertu pagaidām nebūs
Šā brauciena atskaņu koncertu nebūs, jo Ziemassvētki beigušies, kopīgi ar "Bet Bet" ierakstītais disks - izpārdots. Tas ir bijis un jau izsapņots. Vilnis Salaks, liels bērnu dziesmu komponists, lūdz mūs dziedāt savā jubilejas koncertā 6. februārī. Vēl gatavosim jaunu programmu, tā nedaudz būs saistīta ar grupu "Bet Bet".
Nākamais brauciens nav pārāk tālu. Septembra beigās Dienvidāfrikā būs festivāls, kurā pārstāvēsim Latviju, kā arī divu nedēļu koncerttūre. Jāsaglabā pašreizējais līmenis, lai gan pēc Brazīlijas brauciena neliels kritums ir neizbēgams. Mācīsimies, gatavosimies, nekur daudz neuzstāsimies. Pēc tik liela brauciena vajag visu izrevidēt.
DINA DŪDIŅA
Publicēts: 16.01.1999. 00:00